Kāpēc viens cilvēks ik rudeni vairākkārt cīnās ar iesnām, bet cits saaukstēšanās sezonu pārdzīvo bez īpašām raizēm? Vai tiešām var saslimt, izejot ārā ar slapjiem matiem? Un vai lielāka vitamīnu deva nozīmē arī spēcīgāku organisma aizsardzību?

Par imunitāti joprojām pastāv pārsteidzoši daudz priekšstatu, kas tiek nodoti tālāk gandrīz kā pašsaprotami ikdienas likumi. Daļai šo padomu ir zināms racionāls pamats, savukārt citi radušies no šķietami loģiskām, taču kļūdainām cēloņsakarībām.

1. mīts. “Ja samirksi vai iziesi ārā ar slapjiem matiem, noteikti saslimsi”

Šis, iespējams, ir viens no noturīgākajiem mītiem, ko dzirdam jau kopš bērnības. Taču starp slapjiem matiem un vīrusu infekciju trūkst būtiskākā posma – paša vīrusa.

Klīvlendas klīnika ASV norāda pavisam skaidri: slapji mati neizraisa saaukstēšanos. Lai rastos infekcija, ir nepieciešams tās izraisītājs.

Kāpēc tad dzīves pieredze reizēm šķietami liecina par pretējo? Piemēram, vakarā cilvēks izmirkst lietū, bet pēc divām dienām pamostas ar iesnām un sāpošu kaklu.

Te svarīgs ir inkubācijas periods. Saskaņā ar Majo klīnika ASV informāciju saaukstēšanās simptomi parasti parādās 1–3 dienas pēc saskares ar vīrusu. Tātad inficēšanās varēja notikt vēl pirms cilvēks izmirkst.

Interesanti, ka zinātnieki ir pārbaudījuši pat klasisko stāstu par nosalušām kājām. 2005. gada pētījumā piedalījās 180 veseli brīvprātīgie. Puse dalībnieku uz 20 minūtēm iemērca basas kājas aptuveni 10 °C aukstā ūdenī, bet pārējie veidoja kontroles grupu.

Turpmākajās dienās par saaukstēšanās simptomiem ziņoja 13 no 90 cilvēkiem pirmajā grupā un 5 no 90 – kontroles grupā.

Rezultāts šķiet pārliecinošs, līdz pievēršam uzmanību pētījuma metodikai. Vīrusu infekcija laboratoriski netika apstiprināta – dalībnieki paši ziņoja par saviem simptomiem. Tāpēc pētījums ir interesants, taču tas nepierāda, ka nosalušas kājas izraisa saaukstēšanos.

2. mīts. “Aukstums pats par sevi izraisa saaukstēšanos”

Saistība šķiet pašsaprotama: kļūst aukstāks, un sākas elpceļu infekciju sezona. Tomēr aukstums pats par sevi neizraisa saaukstēšanos – tā var rasties tikai pēc inficēšanās ar vīrusu. Vienlaikus zemāka temperatūra var ietekmēt elpceļu dabiskos aizsargmehānismus un radīt labvēlīgākus apstākļus vīrusu izplatībai.

Viens no iespējamiem mehānismiem ir saistīts ar procesiem, kas notiek tieši deguna dobumā. Laboratorijas pētījumos rinovīrusi efektīvāk vairojās aptuveni 33–35 °C temperatūrā, kas raksturīga deguna dobumam, nekā 37 °C temperatūrā. Zemākā temperatūrā mainījās arī elpceļu šūnu pretvīrusu reakcija.

Harvard Medical School pētnieki aprakstījuši vēl kādu interesantu eksperimentu. Pēc tam, kad brīvprātīgie 15 minūtes bija uzturējušies aptuveni 4,4 °C temperatūrā, temperatūra deguna iekšienē pazeminājās par aptuveni 5 °C. Vienlaikus gandrīz par 42% samazinājās ekstracelulāro vezikulu izdalīšanās – tās ir mikroskopiskas daļiņas, kas piedalās gļotādas pirmajā aizsardzības līnijā pret vīrusiem.

Tas nenozīmē, ka pastaiga automātiski beigsies ar saaukstēšanos. Drīzāk aukstums var mainīt lokālos apstākļus elpceļos. Turklāt ziemā vairāk laika pavadām kopā slēgtās telpās, kur vīrusiem ir vieglāk izplatīties no cilvēka uz cilvēku.

Tātad aukstums var būt daļa no kopējās ainas. Tomēr bez infekcijas izraisītāja saaukstēšanās nerodas.

3. mīts. “Ja bieži slimoju, tas nozīmē, ka man ir vāja imunitāte.” 

Vairākas saaukstēšanās reizes gadā pašas par sevi vēl neliecina par imūnsistēmas darbības traucējumiem.

Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra (CDC) datiem pieaugušie ar saaukstēšanos slimo vidēji 2–3 reizes gadā, bet bērni – vēl biežāk. Tas nav nekas neparasts, jo simptomus, kurus ikdienā saucam par saaukstēšanos, var izraisīt dažādi elpceļu vīrusi.

Ir vēl kāds iemesls, kāpēc var rasties sajūta, ka viena slimība seko nākamajai. Infekcija jau var būt beigusies, bet atsevišķi simptomi – saglabāties.

Saaukstēšanās visbiežāk pāriet aptuveni nedēļas laikā, tomēr daži simptomi var turpināties ievērojami ilgāk. Harvard Health norāda, ka līdz pat 25% cilvēku pēc saaukstēšanās vēl vairākas nedēļas var saglabāties kairinošs klepus.

Turklāt klepus, iesnas vai aizlikts deguns ne vienmēr nozīmē jaunu infekciju. Līdzīgi simptomi var rasties elpceļu kairinājuma, alerģiska rinīta, astmas, hroniska iekaisuma un citu veselības stāvokļu gadījumā.

Tāpēc saaukstēšanās reižu skaits gada laikā nav imunitātes “stipruma tests”. Ja saslimšanas patiešām atkārtojas neparasti bieži, norit smagi, ieilgst vai regulāri izraisa komplikācijas, cēloni vajadzētu meklēt kopā ar ārstu.

4. mīts. “Vitamīnus var izvēlēties pēc nosaukuma”

No pirmā acu uzmetiena loģika šķiet nevainojama: vitamīni ir nepieciešami normālai imūnsistēmas darbībai, tātad – jo vairāk vitamīnu, jo spēcīgākai vajadzētu būt organisma aizsardzībai.

Taču te ir viegli pieļaut pavisam ikdienišķu kļūdu. Piemēram, no rīta lietot multivitamīnu kompleksu, dienā – kompleksu “imunitātei”, bet papildus vēl D vitamīnu. Produktu nosaukumi uz iepakojumiem ir atšķirīgi, taču daļa aktīvo vielu to sastāvā var atkārtoties.

Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību ne tikai produkta nosaukumam, bet arī tā sastāvam. Vitamīniem un minerālvielām tiek izmantots jēdziens NRV (Nutrient Reference Value) jeb uzturvielu atsauces vērtība. NRV palīdz saprast, cik lielu daļu no pieaugušajam noteiktās uzturvielas dienas atsauces vērtības nodrošina konkrētā produkta porcija.

Svarīgi atcerēties: 100% NRV nav maksimālā pieļaujamā deva. Tas ir orientieris, kas palīdz labāk izprast produkta sastāvu un pārdomātāk kombinēt dažādus uztura bagātinātājus.

Ja ikdienas uzturu gribas papildināt, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai atsevišķam vitamīnam, bet arī produkta sastāvam kopumā. Tieši pēc šāda principa veidota Acorus Balance IMMUNO produktu līnija.

IMMUNO SHOTS ir šķidrs komplekss, kurā C vitamīns papildināts ar vairākiem augu un dabiskas izcelsmes komponentiem. Tā sastāvā ir melnais plūškoks, ehinācija, propoliss, šitaki un reiši sēnes, zaļā tēja, timiāns un jaunpiens.

Katram no šiem komponentiem formulā ir sava vieta. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību un palīdz aizsargāt šūnas pret oksidatīvo stresu. Melnais plūškoks un ehinācija tradicionāli tiek izmantoti produktos organisma atbalstam saaukstēšanās sezonā, savukārt propoliss ir augstu novērtēts dabiskas izcelsmes biškopības produkts. Šitaki un reiši sēnes satur polisaharīdus, tostarp β-glikānus, kas tiek pētīti saistībā ar to mijiedarbību ar imūnsistēmas šūnām un lomu organisma aizsargreakcijās. Zaļā tēja ir pazīstama ar savām antioksidatīvajām īpašībām, bet timiāns tradicionāli tiek izmantots elpceļu veselības atbalstam saaukstēšanās laikā. Jaunpiens ir dabisks imūnglobulīnu, laktoferīna un citu aizsargproteīnu avots.

Tiem, kuri dod priekšroku nevis šķidram, bet košļājamam formātam, pieejamas IMMUNO GUMMIES – košļājamās pastilas ar ehināciju, propolisu un C vitamīnu.

Tādējādi iespējams izvēlēties starp diviem atšķirīgiem risinājumiem: IMMUNO SHOTS – bagātīga daudzkomponentu formula, savukārt IMMUNO GUMMIES – kompaktāks sastāvs ērtā košļājamā formātā. 

Tie neaizstāj pilnvērtīgu uzturu, pietiekamu miegu un citus veselīga dzīvesveida pamatus, bet ir ērts veids, kā papildināt ikdienas uzturu laikā, kad savam organismam vēlamies pievērst īpašu uzmanību.