Probiotiķi un postbiotiķi: kā tie atšķiras un kāda ir to nozīme zarnu mikrobiotai?
Zarnu mikrobiota pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvāk pētītajām cilvēka veselības jomām. Triljoniem mikroorganismu, kas apdzīvo mūsu gremošanas traktu, nav tikai pasīvi “iemītnieki” – tie piedalās vielmaiņas procesos, mijiedarbojas ar imūnsistēmu un zarnu gļotādu, kā arī pārveido ar uzturu uzņemtās vielas dažādos bioloģiski aktīvos savienojumos.
Vienlaikus mikrobioma pētniecība ir joma, kurā zinātniskie atklājumi nereti tiek pārāk ātri pārvērsti vienkāršotos veselības solījumos. Tāpēc ir svarīgi nošķirt to, ko par probiotiķiemun postbiotiķiem zinām pietiekami droši, no tā, kas vēl tiek pētīts.
Kas ir probiotiķi?
Saskaņā ar starptautiski pieņemto definīciju probiotiķi ir dzīvi mikroorganismi, kas, uzņemti pietiekamā daudzumā, sniedz ieguvumu saimniekorganisma veselībai.
Visbiežāk probiotiku produktos sastopamas dažādas Lactobacillaceae dzimtas un Bifidobacterium ģints baktērijas, taču probiotiskas īpašības var piemist arī citiem mikroorganismiem, tostarp noteiktiem raugiem.
Būtiski, ka vārds “probiotiķis” nenozīmē jebkuru labvēlīgu baktēriju. Lai konkrētu mikroorganismu pamatoti sauktu par probiotiku, tam jābūt identificētam un raksturotam un tā sniegtajam veselības ieguvumam jābūt zinātniski pamatotam.
Tādēļ arī ne visi fermentētie produkti automātiski satur probiotikas. Jogurts, kefīrs, kimči, skābēti dārzeņi un citi fermentēti produkti var saturēt dzīvus mikroorganismus, taču zinātniskā nozīmē tos par probiotiskiem var saukt tikai tad, ja konkrētajiem mikroorganismiem un to daudzumam ir pierādīta labvēlīga ietekme.
Kā probiotiķi var ietekmēt organismu?
Probiotiku iedarbība nav universāla – tā ir atkarīga no konkrētā mikroorganisma celma, devas un pētītā veselības iznākuma. Tāpēc nav zinātniski korekti visiem probiotiķiem piedēvēt vienādu iedarbību.
Atsevišķiem probiotiku celmiem pētījumos novērota spēja:
1. Ietekmēt zarnu mikrobiotas vidi
Probiotiskie mikroorganismi var mijiedarboties ar citiem zarnās esošajiem mikroorganismiem, konkurēt par barības vielām un piesaistes vietām, kā arī radīt vielas, kas ietekmē mikrobiotas vidi.
Tomēr probiotiku lietošana nenozīmē, ka uzņemtās baktērijas obligāti ilgstoši “iedzīvosies” zarnās. Daudzu probiotiku klātbūtne gremošanas traktā ir pārejoša.
2. Piedalīties gremošanas procesos
Atsevišķi mikroorganismi spēj pārstrādāt uztura komponentus un radīt metabolītus, kas tālāk mijiedarbojas ar zarnu vidi un cilvēka organismu.
Konkrēti probiotiku celmi pētīti arī saistībā ar noteiktiem gremošanas traucējumiem, taču rezultāti nav automātiski attiecināmi uz visām probiotikām.
3. Mijiedarboties ar zarnu barjeru un imūnsistēmu
Zarnu gļotāda ir viena no nozīmīgākajām robežām starp ārējo vidi un organismu. Zarnu mikroorganismi un to radītās vielas pastāvīgi mijiedarbojas ar šo barjeru un imūnsistēmas šūnām.
Tādēļ zinātniskajā literatūrā tiek pētīta arī konkrētu probiotiku ietekme uz imūnās sistēmas funkcijām. Tomēr precīzāk ir runāt par imūnās atbildes modulēšanu, nevis vispārīgu “imunitātes stiprināšanu”.
Mikrobiota mainās visas dzīves laikā
Zarnu mikrobiotas sastāvs nav nemainīgs. To ietekmē vecums, uzturs, dzīvesveids, vide, medikamentu lietošana un daudzi citi faktori.
Novecošana var būt saistīta ar mikrobiotas sastāva un funkciju pārmaiņām, taču nav precīzi apgalvot, ka līdz ar vecumu visiem cilvēkiem vienkārši “samazinās labo baktēriju daudzums”. Mikrobiota ir daudz sarežģītāka ekosistēma, un tās izmaiņas cilvēkiem ievērojami atšķiras.
Tieši šī individualitāte ir viens no iemesliem, kādēļ arī reakcija uz vienu un to pašu probiotikudažādiem cilvēkiem var nebūt vienāda.
Kas ir postbiotiķi?
Postbiotiķi ir salīdzinoši jauns jēdziens mikrobioma zinātnē, un tie būtiski atšķiras no probiotikām.
Starptautiskā probiotiku un prebiotiku zinātniskā asociācija (ISAPP) postbiotiķi definē kā nedzīvu jeb inaktivētu mikroorganismu un/vai to komponentu preparātu, kas sniedz pierādītu ieguvumu saimniekorganisma veselībai.
Vienkāršāk sakot: probiotikās mikroorganismiem jābūt dzīviem, savukārt postbiotikugadījumā mikroorganismi ir inaktivēti, taču to šūnas, struktūras vai komponenti joprojām var bioloģiski mijiedarboties ar organismu.
Tas ir būtiski, jo mikroorganismam nav obligāti jābūt dzīvam, lai tā komponentiem būtu bioloģiska aktivitāte.
Postbiotiķi nav vienkārši “baktēriju radītās vielas”
Šeit bieži rodas terminoloģiska kļūda.
Mikroorganismi fermentācijas laikā patiešām rada dažādus metabolītus – piemēram, organiskās skābes, īso ķēžu taukskābes, peptīdus un citus savienojumus. Taču saskaņā ar pašreizējo zinātnisko konsensu attīrīts mikroorganisma metabolīts pats par sevi nav postbiotiķis.
Piemēram, butirāts, acetāts vai pienskābe atsevišķi nav klasificējami kā postbiotiķi.
Postbiotiska preparāta pamatā jābūt inaktivētiem mikroorganismiem un/vai to šūnu komponentiem. Preparātā var būt arī mikroorganismu radīti metabolīti, taču tie nav obligāta un vienīgā postbiotiķa sastāvdaļa.
Šī atšķirība kļūst arvien nozīmīgāka, jo termins “postbiotiķi” pārtikas un uztura bagātinātāju tirgū tiek izmantots arvien biežāk.
Kā postbiotiķi var darboties?
Postbiotiku pētniecība vēl turpinās, un to iedarbība ir atkarīga no konkrētā preparāta. Zinātnieki pēta vairākus iespējamos darbības mehānismus.
Mijiedarbība ar zarnu barjeru
Inaktivētu mikroorganismu šūnu struktūras un citi komponenti var mijiedarboties ar zarnu epitēlija un imūnsistēmas šūnām. Atsevišķos pētījumos tiek vērtēta to spēja ietekmēt zarnu gļotādas aizsargfunkcijas.
Mijiedarbība ar imūnsistēmu
Mikroorganismu šūnu komponentus spēj atpazīt cilvēka imūnsistēma. Tādēļ viens no aktīvi pētītiem postbiotiku darbības virzieniem ir to iespējamā spēja modulēt noteiktas imūnās atbildes.
Ietekme uz mikrobiotas vidi
Atkarībā no postbiotiskā preparāta sastāva tajā var būt arī fermentācijas laikā radušās vielas, kas ietekmē zarnu vidi un citu mikroorganismu darbību.
Taču šeit īpaši svarīgi izvairīties no vispārinājumiem – nevar pieņemt, ka jebkurš postbiotiķisautomātiski nodrošinās visas šīs iedarbības. Lai preparātu zinātniski klasificētu kā postbiotiķi, veselības ieguvumam jābūt pierādītam.
Kas ir disbioze?
Ar terminu disbioze parasti apzīmē zarnu mikrobiotas sastāva vai funkciju izmaiņas, kas saistītas ar novirzi no konkrētajam organismam raksturīgā mikrobiotas stāvokļa.
Tomēr populārais skaidrojums, ka disbioze vienkārši nozīmē “vairāk slikto baktēriju nekā labo”, ir pārāk vienkāršots.
Mūsdienu mikrobioma zinātnē mikroorganismus nav iespējams sadalīt tikai divās kategorijās – “labajos” un “sliktajos”. Viena un tā pati mikroorganismu suga dažādos apstākļos var pildīt atšķirīgas funkcijas, un svarīgs ir visas mikrobu kopienas sastāvs, aktivitāte un mijiedarbība ar organismu.
Mikrobiotas sastāvu var ietekmēt:
• uztura paradumi un šķiedrvielu daudzveidība;
• antibiotiku un citu medikamentu lietošana;
• infekcijas un slimības;
• vecums;
• dzīvesveids un fiziskās aktivitātes;
• miegs un diennakts ritms;
• stress;
• apkārtējās vides faktori.
Arī apgalvojums, ka mikrobiotas līdzsvars vienmēr atjaunojas viena vai divu mēnešu laikā, nav zinātniski pamatots kā universāls noteikums. Atjaunošanās ātrums un apjoms ir individuāls un atkarīgs gan no sākotnējās mikrobiotas, gan faktora, kas izraisījis tās izmaiņas.
Kāpēc probiotiķus un postbiotiķus kombinē?
Probiotiķi un postbiotiķi darbojas atšķirīgi: vienā gadījumā tiek uzņemti dzīvi mikroorganismi, otrā – inaktivēti mikroorganismi un/vai to komponenti.
Teorētiski šo pieeju kombinācija var nodrošināt atšķirīgus un savstarpēji papildinošus darbības mehānismus. Tieši tādēļ kombinētas formulas kļūst par interesantu mikrobiomapētniecības un funkcionālās pārtikas attīstības virzienu.
Tomēr apgalvojums, ka probiotiku un postbiotiku kombinācija vienmēr nodrošina “dubultu” vai lielāku ieguvumu, būtu pārāk vienkāršots.
Kombinācijas efektivitāte ir jāvērtē pēc konkrētā produkta sastāva, mikroorganismu celmiem, devas un klīniskajiem pierādījumiem. Vairāk sastāvdaļu automātiski nenozīmē lielāku efektu.
Un kur šajā sistēmā ir prebiotiķi?
Prebiotiķi veido vēl vienu mikrobiotas ietekmēšanas līmeni.
Tie ir substrāti, kurus noteikti saimniekorganisma mikroorganismi selektīvi izmanto, radot ieguvumu veselībai. Tādēļ prebiotiķi nav pašas baktērijas – tie nodrošina noteiktiem mikroorganismiem izmantojamu substrātu.
Vienkāršoti:
PRE – substrāts noteiktiem mikroorganismiem
PRO – dzīvi mikroorganismi
POST – inaktivēti mikroorganismi un/vai to komponenti ar pierādītu veselības ieguvumu
Šo trīs jēdzienu apvienošana labi parāda, kā mainās mūsu izpratne par mikrobiotu. Uzmanības centrā vairs nav tikai jautājums “kādas baktērijas atrodas zarnās?”, bet arī – ko tās izmanto, ko tās dara un kā to struktūras un radītie savienojumi mijiedarbojas ar cilvēka organismu.
Ne visi probiotiku un postbiotiku produkti ir vienādi
Izvērtējot mikrobiotai paredzētu produktu, svarīgs nav tikai uz iepakojuma redzamais vārds “probiotiķi” vai “postbiotiķi”.
Probiotiku gadījumā nozīme ir konkrētajam mikroorganisma celmam, tā daudzumam un tam, vai attiecīgajam celmam ir pierādīta konkrētā iedarbība.
Savukārt postbiotiku gadījumā svarīga ir mikroorganisma identitāte, inaktivācijas metode, preparāta sastāvs un pierādījumi par veselības ieguvumu.
Arī lielāks baktēriju skaits vai lielāks dažādu celmu skaits automātiski nenozīmē kvalitatīvāku vai efektīvāku produktu.
Mikrobioma zinātne – daudzsološa, bet vēl attīstībā
Zarnu mikrobiotas pētniecība pēdējās desmitgadēs ir būtiski mainījusi priekšstatu par cilvēka un mikroorganismu savstarpējām attiecībām. Probiotiķi, prebiotiķi un jaunākā pētniecības joma – postbiotiķi – piedāvā dažādus veidus, kā šo sarežģīto ekosistēmu iespējams ietekmēt.
Taču svarīgākais princips paliek nemainīgs: “mikrobiotai labvēlīgs” vēl nenozīmē, ka jebkurš produkts sniegs vienādu rezultātu ikvienam cilvēkam.
Iedarbību nosaka konkrētās sastāvdaļas, to daudzums, cilvēka uzturs, dzīvesveids, veselības stāvoklis un individuālais mikrobiotas sastāvs.
Tāpēc probiotikas un postbiotikas visprecīzāk ir uztvert nevis kā universālu risinājumu, bet kā strauji attīstošos mikrobioma zinātnes virzienu, kurā arvien vairāk tiek pētīts ne tikai tas, kādi mikroorganismi dzīvo mūsu zarnās, bet arī tas, ko tie dara un kā cilvēka organisms ar tiem mijiedarbojas.
Komentāri