Probiotikas un prebiotikas aktīvai ilgmūžībai - kā rūpes par zarnu mikrobiotu ietekmē mūsu veselību

Mūsdienās arvien vairāk zinātnisku pētījumu apstiprina, ka veselība sākas ne tikai ar sabalansētu uzturu vai fiziskām aktivitātēm, bet arī ar to, kas notiek mūsu zarnās. Cilvēka gremošanas traktā dzīvo triljoniem mikroorganismu - baktērijas, sēnītes, vīrusi un citi mikrobi, kas kopā veido unikālu ekosistēmu jeb zarnu mikrobiotu. Katram cilvēkam tā ir tikpat individuāla kā pirkstu nospiedumi.
Ilgu laiku baktērijas tika uztvertas galvenokārt kā slimību izraisītājas, taču pēdējās desmitgadēs priekšstats ir būtiski mainījies. Šodien zināms, ka daudzveidīga un līdzsvarota mikrobiota ir nozīmīga gremošanas, imūnsistēmas, vielmaiņas un pat nervu sistēmas darbības sastāvdaļa. Tāpēc arvien biežāk tiek runāts par mikrobiomu kā vienu no veselīgas novecošanās jeb aktīvas ilgmūžības balstiem.
Kas ir zarnu mikrobiota?
Cilvēka organismā mīt aptuveni tikpat daudz mikroorganismu, cik paša organisma šūnu. Vislielākā to koncentrācija atrodas resnajā zarnā, kur simtiem dažādu baktēriju sugu nepārtraukti sadarbojas, konkurē un pielāgojas mūsu dzīvesveidam.
Šie mikroorganismi nav pasīvi “iedzīvotāji”. Tie piedalās šķiedrvielu fermentācijā, sintezē bioloģiski aktīvus metabolītus, ietekmē imūnsistēmas nobriešanu, palīdz uzturēt zarnu barjeras integritāti un iesaistās komunikācijā starp zarnām un smadzenēm. Zinātniskajā literatūrā šo savstarpējo saziņu dēvē par zarnu-smadzeņu asi (gut–brain axis).
Mikrobiotas sastāvu ietekmē daudzi faktori - uzturs, vecums, miegs, stress, antibiotiku lietošana, fiziskās aktivitātes un pat vide, kurā dzīvojam. Lai gan katra cilvēka mikrobiota ir atšķirīga, viens princips ir kopīgs visiem - jo lielāka mikroorganismu daudzveidība, jo noturīgāka un stabilāka ir visa ekosistēma.
Probiotikas - labvēlīgie mikroorganismi
Saskaņā ar Starptautiskās Probiotiku un prebiotiku zinātniskās asociācijas (ISAPP) definīciju probiotikas ir dzīvi mikroorganismi, kuri, lietoti pietiekamā daudzumā, sniedz pierādītu labvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību.
Tomēr ir svarīgi saprast, ka ne visas probiotikas ir vienādas. To iedarbība ir celmam specifiska - tas nozīmē, ka konkrēti ieguvumi ir pierādīti konkrētiem baktēriju celmiem, nevis visai baktēriju sugai kopumā.
Visbiežāk izmantotās probiotikas ir Lactobacillus un Bifidobacterium ģinšu baktērijas, kā arī rauga sēnīte Saccharomyces boulardii. Atsevišķiem celmiem klīniskajos pētījumos pierādīta spēja palīdzēt uzturēt mikrobiotas līdzsvaru antibiotiku lietošanas laikā, mazināt caurejas risku, atbalstīt zarnu barjeras funkciju un veicināt gremošanas komfortu.
Probiotikas var uzņemt ar fermentētiem produktiem, piemēram, kefīru, jogurtu, skābētiem kāpostiem vai kimči, taču noteiktās situācijās var būt noderīgi arī uztura bagātinātāji ar klīniski pētītiem celmiem.
Prebiotikas - barība labvēlīgajām baktērijām
Ja probiotikas ir paši mikroorganismi, tad prebiotikas ir to uzturs.
ISAPP definē prebiotikas kā vielas, kuras selektīvi izmanto labvēlīgie mikroorganismi un kas sniedz labvēlīgu ietekmi uz veselību.
Lielākoties tās ir šķiedrvielas, kuras cilvēka gremošanas fermenti nespēj sašķelt. Tās nonāk resnajā zarnā, kur kļūst par barības avotu labvēlīgajām baktērijām.
Fermentācijas rezultātā veidojas īso ķēžu taukskābes (SCFA) - acetāts, propionāts un butirāts. Īpaši nozīmīgs ir butirāts, kas ir galvenais resnās zarnas šūnu enerģijas avots un palīdz uzturēt zarnu gļotādas integritāti.
Dabā prebiotikas sastopamas cigoriņu saknēs, topinambūros, sīpolos, ķiplokos, sparģeļos, pilngraudos, pākšaugos un zaļos banānos. Tieši tāpēc uztura speciālisti regulāri uzsver šķiedrvielu nozīmi ikdienas uzturā - tās baro nevis mūs, bet mūsu mikrobiotu.

Kāpēc ar probiotikām vien nepietiek?
Lai gan probiotikas bieži tiek uzskatītas par galveno mikrobiotas atbalsta līdzekli, arvien vairāk pētījumu rāda, ka tikpat svarīgi ir nodrošināt piemērotu vidi, kurā šie mikroorganismi var funkcionēt.
Bez pietiekama šķiedrvielu daudzuma probiotiku iedarbība var būt īslaicīga. Tāpēc arvien biežāk tiek uzsvērta nepieciešamība vienlaikus rūpēties gan par mikroorganismiem, gan to barības vielām. Šī pieeja ir kļuvusi par vienu no mūsdienu mikrobioma pētniecības galvenajiem virzieniem.
Sinbiotikas un postbiotikas - nākamais solis mikrobioma atbalstā
Attīstoties zinātnei, līdzās probiotikām un prebiotikām arvien biežāk tiek pieminēti arī sinbiotiku un postbiotiku jēdzieni.
Sinbiotikas apvieno probiotikas un prebiotikas vienā produktā, tādējādi nodrošinot gan labvēlīgos mikroorganismus, gan tiem nepieciešamās uzturvielas.
Savukārt postbiotikas ir bioaktīvi savienojumi, kurus mikroorganismi saražo fermentācijas procesā vai kas veidojas pēc to darbības. Pie tiem pieder īso ķēžu taukskābes, fermenti, peptīdi un citas bioloģiski aktīvas molekulas, kas var ietekmēt zarnu vidi un organisma fizioloģiskos procesus. Starptautiskā Probiotiku un prebiotiku zinātniskā asociācija (ISAPP) postbiotikas definē kā nedzīvu mikroorganismu un to komponentu preparātus, kuri demonstrē labvēlīgu ietekmi uz veselību.
Šodien arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tieši šo trīs komponentu savstarpējai mijiedarbībai.
Kā veselīga mikrobiota ietekmē organismu?
Lai gan zinātne vēl turpina atklāt arvien jaunus mikrobioma darbības mehānismus, jau šobrīd ir identificētas vairākas jomas, kurās zarnu mikrobiotai ir nozīmīga loma.
Imūnsistēma. Aptuveni 70 % organisma imūno šūnu atrodas ar zarnām saistītajos limfoīdajos audos (GALT). Veselīga mikrobiota palīdz uzturēt līdzsvarotu imūnreakciju un piedalās organisma aizsargmehānismu regulācijā.
Zarnu barjera. Īso ķēžu taukskābes, īpaši butirāts, palīdz uzturēt zarnu epitēlija šūnu veselību un ciešos starpšūnu savienojumus, kas veido aizsargbarjeru starp zarnu saturu un asinsriti.
Vielmaiņa. Daudzveidīga mikrobiota saistīta ar efektīvāku glikozes vielmaiņu, labāku jutību pret insulīnu un veselīgāku ķermeņa masas regulāciju.
Zarnu–smadzeņu ass. Mikrobiota iesaistās komunikācijā ar nervu sistēmu, izmantojot klejotājnervu, imūnās sistēmas mediatorus un mikroorganismu radītos metabolītus. Lai gan aptuveni 90 % organisma serotonīna tiek sintezēti zarnās, tas galvenokārt darbojas lokāli un tieši nenokļūst smadzenēs. Tomēr mikrobiota var netieši ietekmēt garastāvokli un nervu sistēmas darbību.
Novecošanās procesi. Ar vecumu mikrobiotas daudzveidība pakāpeniski samazinās. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar daudzveidīgāku zarnu mikrobiotu biežāk novēro labāku fizisko funkcionēšanu un zemāku hroniska zemas intensitātes iekaisuma līmeni, kas tiek uzskatīts par vienu no bioloģiskās novecošanās mehānismiem.
Ikdienas paradumi, kas palīdz rūpēties par mikrobiotu
Rūpes par zarnu mikrobiotu sākas ar ikdienas izvēlēm.
Speciālisti iesaka regulāri uzņemt daudzveidīgas šķiedrvielas, ikdienā ēst vairāk dārzeņu, pākšaugu un pilngraudu produktu, iekļaut uzturā fermentētus produktus, būt fiziski aktīviem, rūpēties par pilnvērtīgu miegu un izvairīties no nepamatotas antibiotiku lietošanas.
Nepieciešamības gadījumā šo dzīvesveidu var papildināt ar kvalitatīviem uztura bagātinātājiem, kuru sastāvā izmantoti klīniski pētīti mikroorganismi un funkcionālas šķiedrvielas.
Kompleksa pieeja mikrobiotas atbalstam
Mūsdienās arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts nevis vienam atsevišķam komponentam, bet gan to savstarpējai sinerģijai. Tāpēc Acorus Balance ir izstrādājis BIOTIC PRE-PRO-POST produktu līniju, kas apvieno prebiotikas, probiotikas un postbiotikas vienā kompleksā risinājumā.
Šāda pieeja palīdz nodrošināt ne tikai labvēlīgos mikroorganismus, bet arī tiem nepieciešamās uzturvielas un bioloģiski aktīvos metabolītus, kas kopā veicina zarnu mikrobiotas līdzsvaru.
Veselīga mikrobiota neveidojas vienā dienā - tā ir ilgtermiņa ieguldījums savā pašsajūtā. Ikdienas uztura kvalitāte, pietiekams šķiedrvielu daudzums, veselīgi dzīvesveida paradumi un mērķtiecīgs mikrobiotas atbalsts var kļūt par nozīmīgu soli ceļā uz labāku pašsajūtu un aktīvu ilgmūžību.




Komentāri