top of page
Search

Svarīgākais par mikrobiomu, mikrobiotu, prebiotikām un probiotikām.



Cilvēka gremošanas trakta "iemītnieki" ir dažāda veida baktērijas, sēnes un mikroorganismi, kas pazīstami kā zarnu mikrobiota.

Gremošanas sistēmas mikrobioms ir plašāks jēdziens, kas ietver mikrobiotu un tās radītos vielmaiņas produktus, dažādus struktūras elementus un ģenētisko materiālu.


Mikrobioms ir cilvēka dabiskā aizsargbarjera. Pamata funkcijas ir dalība ogļhidrātu šķelšanā, uzsūkšanās procesā un dažādu vitamīnu sintēzē, kā arī imūnsistēmas darbībā. 70-80% imunitātes veidojas tieši zarnu mikrobiomā.


Pieauguša cilvēka zarnu traktā dzīvo ap diviem kilogramiem labo baktēriju jeb probiotiku. Ja kādu iemeslu dēļ labo un slikto baktēriju līdzsvars ir izjucis, imunitāte reaģē ar slimību simptomiem, piemēram, alerģiju.


Zarnu mikrobioma normālu funkcionēšanu var ietekmēt vairāki faktori. Medikamentu, it īpaši antibiotiku lietošana, dažādas zarnu infekcijas, vecums, ģenētika, vide, kā arī dzīvesveids. Liela nozīme normāla zarnu mikrobioma nodrošināšanā ir uzturam, fizisko aktivitāšu līmenim un regularitātei, miega režīmam, smēķēšanai u.c.


Svarīgākās lietas, ko spējam ietekmēt, lai uzturētu veselīgu zarnu mikrobiomu ir uzturs, fiziskās aktivitātes, kā arī atpūtas un miega režīms. Piemēram, uzturs ar augstu dārzeņu (šķiedrvielu), ogļhidrātu saturu un zemu dzīvnieku proteīnu un tauku saturu veicina pozitīvas izmaiņas mikrobiomā. Šķiedrvielas ir barības avots zarnu baktērijām, palīdz ēstgribas kontrolē, svara regulēšanā, gremošanā, zarnu motorikā un holesterīna līdzsvarā.


Probiotikas jeb labās baktērijas ir mikroorganismi, kas atjauno zarnu mikrofloru, zarnu darbību, uzlabo gremošanu, palīdz nodrošināt normālu vielmaiņu, novērš aizcietējumu rašanos. Zarnu traktā galvenokārt sastopamas lakto jeb pienskābās baktērijas un bifidobaktērijas.


Ikdienā uzņemot pietiekamu daudzumu probiotikas, tās palīdz izvairīties no tādām saslimšanām kā kolīts, kairināto zarnu sindroms, bakteriāla vai vīrusa izraisīta caureja, kā arī palīdz mazināt gremošanas traucējumus, gāzu veidošanos un vēdera pūšanos.


Labākie probiotiķi pārtikas produktu vidū ir skābpiena produkti – kefīrs, jogurts, rūgušpiens, tīrkultūra, kā arī skābēti un fermentēti dārzeņi – kāposti, burkāni, gurķi, bietes un citi. Labi probiotiku avoti ir kombuča, kimči, tempe, miso pasta, tamarī sojas mērce un citi izstrādājumi, kas raudzēti ar baktēriju kultūrām.




Prebiotikas ir vielas, kas kalpo kā “pārtika” zarnu mikroflorai un probiotikām. Tās ir cilvēka organismam nesagremojamas vielas, kas praktiski nonāk resnajā zarnā, kur mīt probiotiskās baktērijas. Resnajā zarnā prebiotikas kļūst par pārtikas avotu probiotiskajām baktērijām. Visbiežāk prebiotikas ir šķiedrvielas, īpaši šķīstošās, kuras cilvēka ķermenis nevar sagremot.


Pie prebiotikām pieder fruktooligosaharīdi, galakto-oligosaharīdi, inulīns, pektīns, laktoze, šķiedrvielas un dažas citas vielas.


Prebiotikas visvairāk atrodamas šajos pārtikas produktos: pilngraudu maize, kviešu, rīsu un kukurūzas klijas, auzu pārslas, miežu putraimi, pākšaugi, kā arī visu veidu dārzeņi, augļi un ogas. Prebiotiku labākie avoti ir sīpoli, ķiploki, cigoriņu sakne, sparģeļi, banāni, artišoki, kefīrs un siers.



Prebiotikas nodrošina labvēlīgu vidi probiotikām, tās galvenokārt palielina bifidobaktēriju daudzumu, kas nodrošina zarnu gļotādas aizsardzību pret potenciāli patogēnām (slimību ierosinošām) baktērijām, producē vitamīnus un gremošanas enzīmus, uzlabo kalcija uzņemšanu, veicina sāta sajūtu un svara zudumu, kā arī novērš aptaukošanos un normalizē vēdera izeju.


Probiotikas un prebiotikas ir divas dažādas lietas, kas vienlīdz svarīgas normālai gremošanas un zarnu trakta darbībai, un abas ir atrodamas ikdienas pārtikas produktu sastāvā.









475 views0 comments

Comments


bottom of page