top of page
Search

Kā stiprināt savu imunitāti?


Par imunitāti sauc cilvēka organisma spēju pretoties slimību izraisošiem mikroorganismiem un baktērijām. Imunitāte ir galvenais organisma aizsargmehānisms, kas palīdz iznīcināt baktērijas un atbaidīt vīrusus, un ātrāk atveseļoties saslimšanas gadījumā. Bieža slimošana var būt signāls tam, ka imunitāte ir vāja un nepieciešams to stiprināt, bet ideālā variantā mēs profilaktiski rūpējamies par savu veselību un imunitāti visu laiku, it īpaši pirms rudens sezonas, kad aktivizējas vīrusi.

Imūnsistēmas spēja aizsargāt organismu ir atkarīga no dažādiem faktoriem, no kuriem daudzi ir cieši saistīti ar mūsu dzīvesveidu: uzturu, pārtikas produktu kvalitāti, stresu, fiziskajām aktivitātēm, miega kvalitāti un kaitīgajiem ieradumiem.

Ko mēs varam darīt, lai stiprinātu savu imunitāti?


Pavadīt vairāk laiku svaigā gaisā.

Pastaigas svaigā gaisā, it īpaši mežā, palīdz atslābināties un mazināt stresu, kas arī ir būtisks faktors, lai stiprinātu imunitāti. Stādājot un mācoties, kad lielākā dienas daļa tiek pavadīta telpās un kopā ar citiem cilvēkiem, svarīgi atrast laiku pauzītei, lai izietu pastaigāties, izkustēties un ieelpotu svaigu gaisu.

Telpas svarīgi vēdināt, jo regulāra gaisa apmaiņa nodrošina lielāku izturību pret dažādām slimībām un vīrusiem. Telpas īpaši svarīgi izvēdināt pirms došanās gulēt, lai ir vieglāk iemigt, kā arī uzlabotu miega kvalitāti.

Atveltīt laiku fiziskajām aktivitātēm

Sports ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot veselību un nesaslimt vīrusu un gripas laikā. Fiziskās aktivitātes uzlabo asins cirkulāciju, ilgtermiņā samazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu vai onkoloģiskajām slimībām, stiprina imunitāti, ļauj uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un veicina balto asins ķermenīšu jeb leikocītu veidošanos (baltie asins ķermenīši aizsargā cilvēka organismu no infekcijas slimībām).

Veselībai būtiski ieguvumi būs no jebkuras regulāras fiziskās aktivitātes, bet īpašu uzmanību vajadzētu pievērst kardio treniņiem (aerobajai slodzei). Pie aerobiem vingrojumiem pieder skriešana, soļošana, slēpošana, peldēšana, riteņbraukšana, airēšana, slidošana, skrituļslidošana, aerobikas nodarbības u.c.

Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijās pieaugušajiem minēts, ka optimāls variants būtu vismaz 150 līdz 300 minūtes nedēļā vidējas intensitātes aerobas slodzes vai vismaz 75 līdz 150 minūtes intensīvas aerobās slodzes. Papildus tam, PVO iesaka, ka divas reizes nedēļā vajadzētu atvēlēt muskuļu spēku vai izturību uzlabojošiem treniņiem.



Nodrošināt pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Uzturs ir viena no svarīgākajām lietām labai imunitātei. Vasaras nogalē un rudenī ieteicams ēst daudz augu valsts produktus – svaigi no dārza nākušajos augļos un dārzeņos ir īpaši daudz vitamīnu un minerālvielu, kas stiprina ne vien imunitāti, bet arī ķermeni kopumā. Organismā izveidojas vitamīnu un vērtīgo vielu rezerve, kas palīdz to uzturēt stipru un veselu līdz pat pavasarim.

Uzturu vajadzētu nodrošināt ar pietiekamu daudzumu olbaltumvielām, taukiem, ogļhidrātiem, ūdeni, minerālvielām, vitamīniem, balastvielām (šķiedrvielām), vienlaikus samazinot dažādu pusfabrikātu lietošanu, kā arī ierobežojot cukura un sāls apjomu. Jo vairāk īsta ēdiena, jo labāk! Īsts ēdiens ir pārtikas produkti, kas ir pēc iespējas mazāk apstrādāti pirms nonākuši uz tava šķīvja. Šādi pārtikas produkti palīdz būt veseliem un dabiskā veidā cīnīties pret slimībām, jo nodrošina organismu ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām.

Imunitātei īpaši vērtīgi ir cieti nesaturošie dārzeņi (gurķi, tomāti, burkāni, baklažāni, brokoļi, kāposti u.c.).

Ēdienkartē svarīgi iekļaut fermentētus produktus (skābēti gurķi, jogurts, kimči, kombuča u.c.), kas veicina labu imūnsistēmas darbību, apgādājot mūsu zarnu traktu ar labajām baktērijām.

Katru dienu ieteicams uzņemt prebiotiķus, lai nodrošinātu aktīvu probiotiķu darbību (probiotiķi ir baktērijas, kas ražo dažādas aktīvās vielas, lai imunitāte būtu spēcīga). Prebiotiķi ir šķiedrvielas, kuras nodrošina mikrofloras barošanos un atjaunošanos. Prebiotiķus var uzņemt ar dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem, pākšaugiem, riekstiem un sēklām.


Īpaši būtiski ir samazināt rafinēta cukura daudzumu paaugstināta stresa un vīrusu laikā. Cukurs novājina imūnsistēmu un palīdz vairoties organismam nelabvēlīgām baktērijām.

Jāuzņem pietiekami daudz šķidruma - ķermenim vislabākais būs tīrs ūdens. Saslimšanas gadījumā jādzer vismaz par 2 glāzēm ūdens vairāk, lai palīdzētu atjaunoties limfātiskajai sistēmai un tās šūnām, kuras nodrošina imūnās sistēmas darbību.



Kārtīgi izgulēties.

Kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks, lai organisms atjaunotos un būtu gatavs nepieciešamības gadījumā cīnīties ar dažādām slimībām un vīrusiem.

Ja regulāri guļ mazāk par 7 stundām, risks saslimt ar vīrusu izraisītām slimībām ir bīstami augsts. Regulāra neizgulēšanās ir saistīta ne tikai ar saaukstēšanos un veselības problēmām, bet arī ar lieko svaru.

Ieteicams iet gulēt vienā un tajā pašā laikā gan darba dienās, gan brīvdienās. Šāda regularitāte nodrošina pareizu miega un nomoda ciklu, un palīdz ķermenim kvalitatīvi atjaunoties un uzturēt spēcīgu imūnsistēmu.

Kontrolēt stresa līmeni

Lai gan pierasts uzskatīt, ka stress mūsu organismam ir kaitīgs, tā ne vienmēr ir pilnīga patiesība. Stresu var iedalīt īslaicīgā un ilglaicīgā stresā. Ilgstošs stress organismam un arī imūnsistēmai ir ļoti kaitīgs. Savukārt īslaicīgs stress (dažas minūtes līdz dažas stundas) var būt labvēlīgs, jo tas palīdz organismam mobilizēties un sagatavoties jauniem izaicinājumiem. Īslaicīgā stresa laikā tiek iedarbinātas imūnās sistēmas šūnas, kas īslaicīgā periodā ir svarīgs faktors cīņā pret mikrobiem un vīrusiem.

Ilglaicīgs stress nomāc imūnās sistēmas darbību un organismā veidojas hronisks iekaisums. Ilglaicīgs stress paaugstina kortizola līmeni organismā, kas var kavēt organisma reakciju uz iekaisumiem, kā arī veicināt hronisku infekciju attīstību.

Stresa gadījumā vajag pārskatīt savu dzīvesveidu, lietot dabīgus nomierinošos līdzekļus, vairāk kustēties, socializēties ar patīkamiem cilvēkiem, un nepieciešamības gadījumā laicīgi vērsties pie speciālista.

Neaizmirsti par higiēnu!

Regulāri mazgā rokas, it īpaši pirms ēšanas, kā arī pēc uzturēšanās sabiedriskās vietās, sabiedriskajā transportā, veikalos utt.



Pietiekamu nepieciešamo uzturvielu daudzumu cilvēks saņem, ēdot pilnvērtīgu, veselīgu pārtiku, taču gada aukstajā sezonā, kad svaigi dārzeņi un augļi ir mazāk pieejami, nepietiekama uztura vai citu iemeslu dēļ šo vielu organismam var pietrūkt. Šādos gadījumos var būt nepieciešams papildināt organisma rezerves ar imunitāti stiprinošiem vitamīniem un minerālvielām, kā piemēram C vitamīnu, plūškoku, ingveru, propolisu, ehināciju utt.


Uztura bagātinātājus imunitātei ir svarīgi lietot, ņemot vērā organisma vajadzības – ja pastāvīgi jūtat nogurumu, vājumu, biežāk slimojat ar infekcijas slimībām, tas liecina par novājinātu imunitāti. Šādā gadījumā vispirms ieteicams veikt asins analīzes, kas palīdzēs noskaidrot, kādas vielas organismā trūkst, kā arī ieteicams konsultēties ar ārstu. Nepieciešamos uztura bagātinātājus palīdzēs izvēlēties farmaceits, kā arī ieteiks, kā kombinēt pārtikas produktu, uztura bagātinātāju un zāļu lietošanu.



586 views0 comments

Comentarios


bottom of page